Akadēmiskais centrsLatvija tagad vairāk nekā 30 gadus ir baudījusi kā brīva, neatkarīga valsts, bet daži domāšanas veidi liekas iestrēguši vecos ruksīšos. Tāds ir zinātnes un reliģijas pasaules gadījums. Starp šīm divām pasaulēm ir neliela mijiedarbība, un, vēl satraucošāk, to cilvēku vidū, kuri varētu būvēt tiltu pār plaisu, atrodas iekšējās sienas: zinātnieki, kuri arī ir ticīgi. Projekta Bridging Worlds mērķis ir pārvarēt iekšējos un ārējos šķēršļus, kas kavē savstarpējo sapratni un, vēl svarīgāk, zinātnieku, kuri ir arī ticīgie, pašsapratni. Padomju okupācijas laikā teoloģija tika aizliegta kā akadēmiska disciplīna, un komunistiskais režīms bija apbruņojis zinātni kā pretticības ideoloģiju. Joprojām pastāv intelektuālās rētas, un gan akadēmiskajā sabiedrībā, gan publiskajā diskursā trūkst atklātas un mūsdienīgas perspektīvas par zinātnes un ticības saderību un integritāti. Projekta mērķis ir vispirms pārbaudīt šo hipotēzi, meklējot ieinteresētās personas, auditorijas un to vajadzības, un pēc tam izstrādāt prototipu risinājumus (kvalificēto akadēmiķu publiskas lekcijas, mācību rokasgrāmatas un intervijas). Mērķis ir identificēt un savienot ieinteresētās puses un ieinteresētās personas no esošajām mācību, kas turpinātu pāreju pēc šī projekta pabeigšanas.
Sākotnējā posmā, izmantojot aptaujas un dažas padziļinātas intervijas, mēs vērtēsim studentu un zinātnieku attieksmi pret reliģiju un attieksmi pret zinātni. Tad mēs izmantosim resursus, kas risina kopīgus pārpratumus starp šīm abām grupām. Jo īpaši mēs uzskatām, ka starp zinātni un reliģisko ticību nepastāv būtiskas pretrunas. Mēs izstrādāsim dažus resursus, kas var palīdzēt abu kopienu locekļiem labāk saprast otru. Īpašs mērķis ir palīdzēt zinātniekiem labāk integrēt viņu profesionālo un personīgo dzīvi.
Projekta pieteicēji bieži saskārušies ar izbrīnu vai pat neticību no sabiedrības locekļiem, kuri uzzinājuši, ka ir vienlaikus zinātnieki un ticīgie. Ideja par to, ka zinātne un reliģija pēc būtības ir konfliktā, ir plaši izplatīta sabiedrības vidū. Ticīgajiem bieži vien ir aizdomas par zinātni, ko bieži uzskata par līdzekli, ko izmanto, lai vājinātu ticību. Zinātnieku vidū pastāv stereotipi par ticīgajiem, kuri esot māņticīgi un noliedzot uz pierādījumiem balstītu argumentāciju. Šos uzskatus var radīt noteikti morāles principi, kas tiek uzskatīti par arhaiskiem, kā arī neapmierinātība ar kreacionistu uzskatiem vai opozīcija pret vakcināciju, kas sastopama starp dažu kopienu ticīgajiem.
Ticīgo zinātnieku skaits var būt proporcionāli mazāks vai lielāks par ticīgo skaitu vispārējā populācijā, bet jebkurā gadījumā tas nav mazsvarīgs. Tomēr viņi var ciest no nošķirtības sajūtas, jo viņi pieder dažādām ticības kopienām, kas palielina viņu sajūtu, ka viņi ir minoritāte zinātnieku vidū. Viņu ticības kopienām ir grūti atrast cilvēkus, kas izprot viņu pieredzi. Grūtības, kas saistītas ar saziņu, rada vispārējas bažas, jo daudzi no galvenajiem politikas jautājumiem, kas pašlaik ir aktuāli, ir jārisina, izmantojot zinātnisko ekspertīzi, kas, kā izrādās, arvien biežāk tiek apšaubīta. Virzību uz risinājumu var atrast kopīgas patiesības interesēs, kas principā vajadzētu motivēt gan zinātniekus, gan ticīgos.
Pirmā darbība būs censties gūt skaidrāku izpratni par zinātnieku attieksmi pret reliģiju un zinātni. Tiks izstrādāta un izplatīta vienkārša aptauja starp Rīgas galveno augstskolu studentiem un darbiniekiem. Analoģiska aptauja tiks izplatīta starp ticīgajiem no dažādām reliģiskām kopienām, kā arī skolēniem, kas gatavojas ministrijai šo kopienu izglītības iestādēs. Tiks veikts mazāks skaits padziļinātu interviju ar abu kopienu pārstāvjiem, īpašu uzmanību pievēršot zinātnieku uzskatam un tam, kā viņi vienlaikus iekļaujas ticīgajos un zinātniekos. Rezultāti tiks apkopoti rakstā par vietējo žurnālu un vispārējas nozīmes publikāciju.
Projekta otrā aktivitāte ietvers informatīvus pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu plaisu starp ticības un zinātnes pasauli. Tiks veikti komunikācijas pasākumi, kas vērsti uz zinātnieku aprindām, un pasākumi, kas vērsti uz ticības kopienām. Pasākumu mērķis būs sniegt interesantu informāciju pašiem par sevi, kā arī meklēt auditorijas, kas ir atvērtas šim dialoga veidam un varētu būt ieinteresētas to veicināt nākotnē vai piedalīties detalizētākā iesaistīto tēmu izdalīšanā. Zinātnieku aprindas varētu interesēties par šādām tēmām (kuras var tikt precizētas atkarībā no aptaujas rezultātiem):
- Ar mūsdienu teorijām par kosmoloģiju un evolūciju saderīgo gēnu izveides pārskata lasījums
- Kas vieno un kas šķir zinātnes un reliģijas mērķos un motivācijās?
- Kāda ticīgā zinātnieka liecība par veidu, kā integrēt darbu un ticību
Ticības kopienām un reliģijas studentiem visvairāk svarīgs būs dažādu tēmu kopums:
- Kvantu mehānika: kas tas ir un kas tas nav
- Lielā sprādziena kosmoloģija: Ko fizika saka par Visuma
- Zinātniskā metode: kādus mērķus zinātnieki novirza sev un kā viņiem to sasniegt
- Evolūcija un mikrobioloģija: ko mēs zinām par dzīves būtību un izcelsmi?
Paneļdiskusijā būtu tieši jāpievēršas jautājumam par ticības un zinātnes saderību, izmantojot provokatīvu nosaukumu, piemēram: Vai reliģija ir lieka modernā zinātniskā sabiedrībā? Paneļa locekļu vidū vajadzētu būt zinātniekam, kurš ir ticīgs, zinātniekam, kurš nav ticīgs, un vienam vai diviem reliģiskiem ministriem.
Publisko lekciju mērķis būs skaidrot fundamentālos zinātniskos principus tā, lai tie būtu saprotami nezinātniekiem un atbilstoši reliģiskiem cilvēkiem. Projekta pieteikumu iesniedzējiem ir zināšanas kvantu mehānikas un kosmoloģijas jomā. Mēs iesaistīsim runātāju ar zināšanām par evolūciju un vai mikrobioloģiju, lai sniegtu līdzīgu ieskatu par bioloģijas jautājumiem.
Latvijā nav daudz publisku diskusiju par ticības un zinātnes jautājumiem. Tomēr ir liela interese. Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātes galvenās ēkas lieliskajā zālē notika debates starp neticīgo zinātnieku un labi pazīstamo apologētu Džonu Lenoksu. Mēs uzskatām, ka konstruktīvs dialogs starp abām kopienām nekad nav bijis svarīgāks. Reliģiskās ticības prakse Latvijā ir mazinājusies kā citviet Eiropā jau kādu laiku. Pēdējā laikā zinātnes autoritāte arvien biežāk tiek apšaubīta ar sazvērestības teorijām. Jauns dialogs starp ticību un zinātni, kas balstīts uz kopējām interesēm par patiesību, varētu būt ļoti auglīgs gan abām kopienām, gan visai sabiedrībai.